Tirgoņa nams

Pirms 1977.gada restaurācijas ēkas priekšējā siena bija izliekusies uz āru, un to nostiprināja visai neparastā veidā – nojauca sienas otro stāvu abās pusēs rizalītam, izveidoja dzelzsbetona joslu un pēc tam nojaukto daļu uzmūrēja no jauna.

Vēsturiskajā “manteļskurstenī” ar iestiklotu galu restaurācijas laikā tika iekārtota jauna un ļoti savdabīga kāpņu telpa, radot unikālu arhitektūras risinājumu, kas apvieno vēsturi ar modernu funkcionalitāti.

Fakti

  • 1665.gads: Gruntsgabala labajā pusē atrodas Jezuīta Olaja māja, kas pieder Vitem, bet zeme – mirušā mācītāja Meijera mantiniekiem.
  • 1688.gads: Labajā pusē atrodas sedlinieka Ādolfa māja ar dārzu.
  • 1693.gads: Kreisajā pusē atrodas Ninnigata mantinieku gruntsgabals, daļēji apbūvēts ar koka, daļēji – ar mūra celtnēm; labajā pusē – Jezuīta Olaja, pēc tam Līmana, tagad Hansa Miķeļa Olofa koka māja.
  • 1724.gads: Kreisajā pusē atrodas tirgotāja Gotfrīda Haučkes koka māja ar diviem dārziem; labajā pusē – birģermeistaram Johanam Gečem piederošā mazā koka māja, kurā dzīvo tirgotājs Heinrihs Johans Teftmanis.
  • 1778.gads: Tirgotājs un varkalis Jonass Gustavs Fovelins nopērk gruntsgabalu no ratskunga Ķišeļa
  • 1788.gads: Pabeigta mūra dzīvojamās ēkas (pašreizējā Tirgoņa nama) celtniecība.
  • 1789.gads: Amata vecākā Fovelina īpašumā ir koka darbnīca un jaunuzceltā mūra dzīvojamā ēka.
  • 1819.gads: Fovelina mantinieki māju uz 10 gadiem ieķīlā medicīnas doktoram Heinriham Georgam Meijeram par 2000 sudraba rubļiem.
  • 1820.gads: Ēku ieķīlā rātskungam un varkalim Vilhelmam Andrejam Cimmerdālam par 2000 sudraba rubļiem.
  • 1822.gads: Vilhelms Andrejs Cimmerdāls nopērk ēku.
  • 1866.gads: Māju manto rātskunga atraitne Šarlote Cimmerdāla, dzimusi Millere.
  • 1867.gads: Māju un dārzu manto Anna Šolka, dzimusi Kolmane, Jūlija Kolmane un Eduards Kolmanis.
  • 1868.gads: Brāļi un māsas Kolmaņi pārdod atslēdzniekam Fridrīham Bolcmanim agrāk  namam pievienoto Rīgas ielas 14. gruntsgabalu ar namu uz tā.
  • 1909.gads: Ēka pieder E. Kozlovskim.
  • 1977.gads: Veikta ēkas restaurācija, nostiprināta izliekusies priekšējā siena, atjaunota vārtu arka un iekārtota jauna kāpņu telpa vēsturiskajā “manteļskurstenī”.
Adrese

Rīgas iela 16

Cēsu Rīgas ielas lepnums un rota — tā varētu dēvēt Tirgoņa namu, kas kā elegants, cienījama vecuma kungs jau vairāk nekā 230 gadus grezno pilsētas galveno ielu. Šī ēka, kas celta 1788. gadā, ir visgreznākā no Cēsu vēsturiskā centra dzīvojamajām ēkām un unikāls 18. gadsimta Latvijas mazpilsētas galvenās ielas apbūves paraugs.

Tirgoņa nama vēsture aizsākas senajā Cēsu viduslaiku daļā, kur pie galvenās maģistrāles — Rīgas ielas — atradās divi blakus esoši zemesgabali. Tos apvienojot, 1778. gadā īpašumu no rātskunga Ķišeļa iegādājās uzņēmīgs tirgotājs un varkalis Jonass Gustavs Fovelins. Jaunais īpašnieks bija vīrs ar gaumi un vērienu — viņš nekavējoties lika nojaukt veco koka dzīvojamo ēku un tās vietā uzcēla greznu mūra namu, ko šodien pazīstam kā Tirgoņa namu.

Nama fasāde ir kā atvērta vēstures grāmata, kurā nolasāmi gan vēlā baroka, gan agrā klasicisma stila elementi. Fasādes vidusdaļu izceļ rizalīts (izvirzīta daļa), ko vainago frontons ar ovālu lodziņu — gluži kā eleganta monokļa īpašnieks, nams ar cieņu un vērojumu raugās pilsētas dzīvē. Izliekts ieejas portāls, spoguļiem rotātas līzenes, viļņveida ornaments starpstāvu joslā, stūra rusti un ornamentētas logu apmales — viss liecina, ka Fovelins nav taupījis līdzekļus, lai radītu īstu arhitektūras pērli.

Ēkai ir divslīpju karnīšu jumts ar vienu pusnoplakanu galu, kas piešķir tai koķetu izskatu — it kā vecmodīga dāma būtu uzlikusi eleganti sasvērtu cepuri. Pirmā stāva logailas pārsegtas ar segmenta arkām, logiem ir izliekti šķērši, bet otrā stāva logiem daļēji saglabājušies oriģinālie ornamentētie apkalumi — kā smalkas rotas cienījamas kundzes tērpā.

Īpaši ievērojamas ir ēkas parādes durvis — bagātīgi rotātas ar kokgriezumiem un atzītas par vietējās nozīmes mākslas pieminekli. Šīs klasicisma stilā darinātās durvis sevišķi izceļ centrā novietotā saulīte — kā silts sveiciens katram, kas ienāk namā.

Ēkas plānojums ir tikpat pārdomāts kā tās āriene. Kompozīcija ir simetriska ar manteļskursteni centrā, ieejas vestibilu ar parādes kāpnēm un priekšnamu pagalma pusē. Pirmais stāvs sākotnēji bijis ar eliptiska šķērsgriezuma ķieģeļu velvju pārsegumu un zemāks nekā otrais — galvenais dzīvojamais stāvs, kurā atradās saimnieka ģimenes telpas.

Laika gaitā nams piedzīvojis vairākus īpašniekus un pārbūves, tomēr saglabājis savu vēsturisko šarmu. 1977. gadā ēka tika restaurēta, novēršot laika radītos bojājumus un atjaunojot tās sākotnējo krāšņumu. Šodien Tirgoņa nams ir ne vien vēstures liecinieks, bet arī dzīva Cēsu sastāvdaļa, kur mūsdienīgas funkcijas harmoniski sadzīvo ar bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu.

Apraksta izveidē izmantoti materiāli no:
Māris Lukaižs, arhitekts, raksts “Arhitekta piezīmes pie vecām fotogrāfijām – Rīgas iela”
Līga Lansberga, Projekts “Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas”
Cēsu pils muzeja un Centrālās bibliotēkas krājumiem