Cēsu pilsētas centrā, tur, kur mūsdienās iepretim “Cēsu pērles” skulptūrai plešas zaļš zāliens un ērts soliņš atpūtai, savulaik atradās neliels nams ar adresi Rīgas iela 14. Šaurais zemesgabals un nelielā celtne vēl trīsdesmitajos gados izcēlās Rīgas ielas ainavā, kontrastējot ar apjomīgākajiem kaimiņu īpašumiem.
Īpašuma vēsture aizsākas jau 17. gadsimta vidū – arhīvu materiāli liecina, ka šeit atradusies jezuīta Olaja māja, kas piederējusi Vitem, bet zeme – mirušā mācītāja Meijera mantiniekiem. 18. gadsimta vidū zemesgabalu pievienoja blakus esošajam īpašumam, kas šodien zināms kā Rīgas iela 16, un tas kartēs atzīmēts ar Nr. 24.
gada 10. janvārī atslēdzniekmeistars Fridrihs Bolcmanis par 1500 rubļiem iegādājās Rīgas ielas 14 namu no Kolmaņu ģimenes. 1879. (uzmērīšanas gads) / 1895. (kartes izdošanas gads) gada kartēs jau redzami divi atsevišķi īpašumi – 24a un 24b –, kas norāda uz tālāku attīstību. Šajā laikā Bolcmanis paplašināja savus īpašumus, iegādājoties arī daļu no zemesgabala Nr. 21 (tagadējā L. Skolas iela 5), kur atradās divas ēkas.
Fridriha Bolcmaņa dzīvesstāsts atspoguļo laikmeta trauslumu – 1902. gadā viņš zaudēja sievu Ernestīni, kura 57 gadu vecumā nomira no plaušu karsoņa. Tajā pašā gadā, rudenī, arī Fridrihs devās mūžībā, sasniedzot 62 gadu vecumu. Abi tika apbedīti Cēsu vācu kapsētā, kur viņu piemiņai uzstādīts granīta piemineklis.
Pēc vecāku nāves īpašumus mantoja dēls Kārlis (Karls) Bolcmanis un meita Johanna Lorenca. Lai arī Kārlis centās iegūt īpašumā arī māsas daļu, juridiski sarežģījumi un solījumu neizpilde aizkavēja šo procesu līdz 1925. gadam, kad viss īpašums tika nostiprināts uz viņa vārda.
Rīgas ielas 14 nams kalpoja ne tikai kā dzīvojamā māja – tajā darbojās arī uzņēmumi. 1931. gadā J. Ciemiņš atvēra šeit formu un civildrēbnieka darbnīcu ar ieeju no Rīgas ielas. Pilsētas dzīve ienesa arī grūtākus brīžus – 1933. gadā veikala logā tika izsists stikls un izzagtas preces, savukārt 1936. gadā pats nama īpašnieks sodīts par trotuāra neuzturēšanu kārtībā.
Ēkas stāsts noslēdzās politisko pārmaiņu laikā – 1940. gada 16. maijā Cēsu–Madonas zemesgrāmatu nodaļā tika reģistrēts Latvijas Finanšu ministrijas lūgums Rīgas ielas 14 un L. Skolas ielas 5 īpašumus reģistrēt Latvijas Kredītbankas vārdā, jo Kārlis Bolcmanis bija izceļojis uz Vāciju. Diemžēl nav saglabājušies dati par to, kad un kādēļ ēka tika nojaukta. Tukšais laukums vēlāk ieguva jaunu dzīvi – tas kļuva par pievilcīgu atpūtas vietu ar tēlnieces Maijas Baltiņas skulptūru “Pērle”.
Apraksta izveidē izmantoti materiāli no:
Dace Cepurīte, Mg. hist., Pētījums “Cēsnieks un viņa nams”
Cēsu pils muzeja un Centrālās bibliotēkas krājumiem