Šī iespaidīgā divstāvu savrupmāja ar vairākām slēgtām un vaļējām verandām, kā arī grezniem koka rotājumiem, glabā sevī krāsainu un bagātīgu vēsturi. 1904. gadā to uzcēla uzņēmīgais Cēsu būvuzņēmējs Joahims Muus, kurš īpašumu iegādājās par 950 rubļiem. Interesanti, ka šī vieta jau izsenis bija zināma kā dārza teritorija aiz pilsētas Katrīnas vārtiem, piedāvājot ēkai savdabīgu vēsturisku kontekstu pilsētas attīstībā.
Cauri gadiem ēka piedzīvojusi vairākas pārvērtības un īpašnieku maiņas. No 1916. līdz 1940. gadam šeit dzīvoja un strādāja zobārsts Izraels Frišs ar ģimeni, iekārtojot savā mājā arī modernu zobārstniecības praksi. Pēc Otrā pasaules kara, 1945. gadā, nacionalizētajā ēkā tika izveidota Cēsu medicīnas māsu skola, kas kļuva par nozīmīgu iestādi Vidzemes reģionā veselības aprūpes speciālistu sagatavošanā. Vairāk nekā pusgadsimtu šajās telpās tika apmācītas medicīnas māsas, un skola bija vienīgā tāda profila mācību iestāde Vidzemē ārpus Rīgas.
Savulaik ēka izcēlās ar spilgti dzelteno krāsojumu, kas tai deva vietējo iedzīvotāju iesauku “dzeltenais nams”. Šī krāsa padarīja ēku par pamanāmu orientieri Bērzaines ielas ainavā. Pateicoties savai bagātīgajai vēsturei, arhitektoniskajiem elementiem un sabiedriskajai nozīmei, šī celtne joprojām ir nozīmīgs Cēsu kultūrvēsturiskā mantojuma elements, kas atspoguļo pilsētas attīstības dažādos posmus un sociālās pārmaiņas.
