Rīgas ielā 40 esošais nams, vēsturē pazīstams kā Fābera nams, ieņem nozīmīgu vietu Cēsu pilsētas vēsturē, taču ar interesantu pavērsienu – izrādās, ka ēka, kas ilgstoši dēvēta par Fābera namu, patiesībā nebija īstā Kārļa Fābera māja! Lai arī tūristu ceļvežos tā norādīta kā vieta, kur no 1839. līdz 1846. gadam dzīvojis un strādājis Johans Kēlers, vēlāk pazīstams kā igauņu nacionālās glezniecības pamatlicējs, arhīvu dokumenti atklāj, ka viņa meistara Kārļa Fābera īstais nams atradies Lielās Līvu un Mazās Katrīnas ielu stūrī. Diemžēl šī ēka tika sagrauta Otrā pasaules kara laikā 1944. gada septembrī. Pastāv iespēja, ka Rīgas ielā 40 atradās tikai Fābera darbnīca.
Rīgas ielas 40. namam ir bagāta komerciālā vēsture. 20. gadsimta 20.–30. gados tas bija rosīgs tirdzniecības centrs – ēkā darbojās apavu darbnīcas, adītavas, drēbnieks un citi uzņēmumi. 1930. gadā šeit tika slēgta Kristīnes Mazītes tējnīca, bet viens no visilgākajiem nomniekiem bija V. Aleksejevs ar savu pārtikas veikalu un maizes ceptuvi, kas darbojās no 1927. līdz 1934. gadam. Viņa reklāmas “Cēsu Avīzē” bija tikpat spilgtas kā uzņēmējdarbība: “Ne tukša reklāma – bet fakts. Kāpēc pārdodu tik lēti? Lieta vienkārša: preces iepērku lielos vairumos tieši no pirmavota”, vai arī drosmīgs paziņojums – “krīze izbeidzās”, jo viņa veikalā rupjmaize maksāja vien 6 santīmus par mārciņu.
Ne mazāk ievērojams bija M. Radziņa elektrotehniskais un radio veikals, kas šajā ēkā darbojās no 1927. līdz 1930. gadam. Uzņēmējs lepojās, ka viņa veikals ir “vienīgais Cēsīs”, kur tiek izgatavoti radiouztvērēji un skaļruņi. Viņa tehniskais talants tika arī novērtēts – viens no viņa konstruētajiem aparātiem ieguva pirmo godalgu akciju sabiedrības “Philips” konkursā. 1930. gadā Radziņš pārcēlās uz prestižāku vietu – Rīgas ielu 4.
Otrā pasaules kara laikā un pēckara gados ēkas funkcijas mainījās. 1941. gada pavasarī šeit darbojās fotogrāfs R. Zaķis, viens no retajiem, kam padomju vara atļāva izgatavot fotogrāfijas pasēm. Pēc kara ēkā tika ierīkots Cēsu Patērētāju biedrības “Spectorgs” – īpašs veikals, kurā darbinieki varēja iegādāties mazgājamos līdzekļus, valsts degvīnu un papirosus.
Ēka bijusi mājvieta arī ievērojamai latviešu rakstniecei un žurnālistei Melānijai Vanagai (1905–1997), kura dzīvoja pie īpašnieces Rišovas kundzes skolas gados, pirms 1925. gadā pabeidza Cēsu vidusskolu (tolaik – M. Neijas sieviešu ģimnāziju).
Apraksta izveidē izmantoti materiāli no:
Dace Cepurīte, Mg. hist., Pētījums “Cēsnieks un viņa nams”
Cēsu pils muzeja krājumiem.
