Ceļojums cauri Cēsu medicīnas vēsturei sākas L. Katrīnas ielā 27, kur reiz atradās pilsētas pirmā zināmā slimnīca. Šī necilā koka ēka, iesvētīta 1762. gada 4. jūlijā, sākotnēji kalpoja kā vienkāršs medicīniskās palīdzības punkts ar vienu ārstu un vietām vien desmit pacientiem. Tās galvenais uzdevums bija izolēt infekciozo slimību skartos iedzīvotājus laikā, kad medicīnas zinātne vēl tikai veidojās.
1847. gads atnesa nozīmīgu pavērsienu, jo pilsētā sāka strādāt jau divi pastāvīgi ārsti, tādējādi uzlabojot medicīniskās aprūpes pieejamību cēsniekiem.
Par slimnīcu Dr. Adolfi savā atskaitē medicīnas valdei ziņoja - ka telpas esot mazas, aukstas, neesot kantora un operāciju telpu. Slimnīcai esot tikai divi instrumenti - stobriņš un "ragi" (bankas). līķu sekcijas notiekot zem klajas debess.
Par slimnīcu dotā ēka kalpoja līdz 1881.gadam, kad būvuzņēmēja Pētera Pētrsona vadībā tika uzcelta jaunā slimnīcas ēka Bērzaines ielā 16.
Diemžēl senā koka ēka, kas bija kļuvusi par Cēsu medicīnas šūpuli, piedzīvoja traģisku likteni, nodegot 1983. gadā. Tomēr vietas vēsturiskā nozīme netika aizmirsta, un 2004. gadā nama vietā tika uzcelta jauna ēka, kas kļuva par reliģisko sapulču zāli. Zem šīs teritorijas slēpjas vēl viens vēsturisks noslēpums – pilsētas viduslaiku mūra paliekas, kas joprojām atrodas zem zemes, klusējot glabājot senas liecības par Cēsu pagātni.
Slimnīca šajā ēkā darbojās līdz 1881. gadam, kad medicīnas iestāde tika pārcelta uz jaunuzcelto ēku Bērzaines ielā 16/18, iezīmējot jaunu posmu Cēsu veselības aprūpes attīstībā.
