Rīgas iela

Fakti

  • 1693.gads: Zviedrijas karaliskais zemes mērnieks J. A. Ulrihs izveido Cēsu plānu, kurā iezīmēti Rīgas ielas gruntsgabali.
  • 1767.gads: Cēsu pilsētas galva Mihaels Kristofs Marnics ceļ mūra māju (tagadējā Rīgas iela 7), ko vēlāk izmanto kā rātsnamu.
  • 1788.gads: Tirgotājs un varkalis Jonass Gustavs Fovelīns pabeidz celt mūra dzīvojamo ēku (tagadējā Rīgas iela 16), kas kļūst par iespaidīgāko dzīvojamo namu Cēsu vēsturiskajā centrā.
  • 1899.gads: Uzcelts trīsstāvu nams Rīgas ielā 18, kas kļūst par vienu no pilsētas vizuālajām dominantēm.
  • 1905.gads: Aktīvais 1905. gada revolūcijas atbalstītājs J. Ozols vada grāmatu veikalu un tipogrāfiju Rīgas ielā 5.
  • 1913.gads: Uzbūvēts izcils stateniskā jūgendstila īres nams Rīgas ielā 20 ar nama saimnieces Hermīnes Dances iniciāļiem “HD” virs ieejas durvīm.
  • 1944.gads: PSRS aviācijas uzlidojumā 14. septembrī sagrautas vairākas ēkas, tostarp Rīgas ielā 28, 30, 32, 34 un 36.
  • 1950.gads: Rīgas ielā 27 atvērts pirmais veikals kolhozu saražotās produkcijas pārdošanai.
  • 1974.gads: Tirgotāja Fovelīna namā (Rīgas iela 16) veikti plaši restaurācijas darbi.

Daži no spilgtākajiem namiem:

Rīgas iela, kas ir viena no Cēsu vēsturiskajām un dzīvotspējīgajām ielām, glabā daudzas interesantas vietas ar savu unikālo stāstu. Rīgas ielā 47 atrodas nams, kuru vietējie sauc par “Princešu namu”. Tas ieguvis šo nosaukumu, godinot grāfa Zīversa meitas, komteses, kuras dzīvoja šajā ēkā. Cēsu iedzīvotāji šo dāmu dēvēja par “princesēm”, un viņu dzīve šajā mājā joprojām saglabā šarmu un noslēpumainību.

Rīgas ielā 21 atrodas viesnīca Baltischer Hof, kur 1919. gada 2. jūnijā norisinājās nozīmīgas sarunas starp jaunās Latvijas armijas un landesvēra pārstāvjiem, kas veidoja svarīgu daļu no Latvijas neatkarības cīņām un militāro stratēģiju.

Rīgas ielā 11, 1938. gadā atradās populārā kafejnīca-konditoreja “Lita”, kas piedāvāja ne tikai gardus saldējumus, bet arī nodrošināja lielisku atmosfēru ar mūziku – pieejami bija pat 9 šķirņu saldējumi, un Trio spēlēja viesiem pievilcīgu mūziku. Šī vieta kļuva par mīlētu tikšanās punktu, kas piešķīra pilsētas kultūras dzīvei dzīvotspēju un šarmu.

Šie objekti un notikumi ir tikai daži piemēri, kā Cēsu vēsture ir saistīta ar konkrētām vietām un cilvēkiem, kas veidojuši pilsētas dzīvotspēju un izaugsmi cauri gadsimtiem.

Adrese

Rīgas iela

Rīgas iela ir vēsturiski nozīmīga Cēsu pilsētas artērija, kuras apbūve atspoguļo pilsētas attīstību gadsimtu gaitā. Šī iela savulaik bija galvenā tirdzniecības un sabiedriskās dzīves ass, kas savienoja pilsētas centru ar ceļu uz Rīgu. Sākotnēji pilsētas daļu no Raunas vārtiem līdz Tirgus (Rožu) laukumam sauca par Raunas-Rīgas ielu, bet aiz laukuma jau bija Rīgas iela. Viduslaikos iebraucot Cēsīs, ceļotājam nācās šķērsot pilsētas aizsargmūra vārtus – Raunas vārtus, par kuru iespaidīgumu liecina saglabājusies tautas teika: “Tev tik liela mute kā Raunas vārti.”

Rīgas ielas apbūvē savijušies dažādi arhitektūras stili – no klasicisma un eklektisma līdz jūgendstilam. Te redzami gan vienkārši koka namiņi, gan iespaidīgi mūra nami, stateniskais jūgendstils un smalki izkopti fasāžu dekori. Ielas namos darbojās veikali, darbnīcas, kafejnīcas un dzīvokļi, kas kopā veidoja rosīgu pilsētas dzīvi. Īpaši aktīva tirdzniecība Rīgas ielā izvērsās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē, kad namīpašnieki bieži bija paši tirgotāji vai amatnieki.

Diemžēl daļa vēsturiskās apbūves gājusi bojā Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gada septembra aviācijas uzlidojumi iznīcināja vairākas ēkas. Taču daudzi nami saglabājušies vai tikuši atjaunoti, ļaujot mūsdienu cēsniekiem un pilsētas viesiem joprojām baudīt ielas vēsturisko auru.

Avots:
Dace Cepurīte, Mg. hist., Pētījums “Cēsnieks un viņa nams”