Zaļais skvērs pašā Cēsu vecpilsētas sirdī ir telpa, kas liecina par dramatiskām pārmaiņām pilsētas sejā. Jau 1963.gada Cēsu pilsētas kartē trritorijā starp Rīgas un Lielās Katrīnas ielām, fiksēta blīva pilsētas apbūve, ko šķērsoja divas ielas – Šaurā iela, kas savienoja Lielo Katrīnas ielu ar Rīgas ielu, un Tirgus (jeb Mazā Katrīnas) iela, kas veda no Lielās Līvu ielas uz Rožu laukumu.
No zināmakajiem namiem šajā laukumā var pieminēt – grāmatizdevēja Oskara Jēpes tipogrāfiju, kas atradās Lielās Katrīnas un Lielās Līvu ielas stūrī. Blakus tipogrāfijas ēkai atradās nams, kas savulaik piederējis daiļkrāsotājam un Johana Kēlera skolotājam Kārlim Fāberam. Savukārt vienīgais nams, kas vientuļi idzīvoja līdz pat mūsdienu 20-tajiem gadiem bija Rožu laukuma pusē Zīversu uzceltā Гауптва́хта, jeb galvenā sardzes ēka, kas savā stilistikā izcēlās uz citu namu fona.
Teritorija dramatisku transformāciju piedzīvoja 1944.gada septembrī, kad bezjēdzīga Padomju armijas aviācijas uzlidojuma laikā šajā vietā esošās ēkas tika pilnībā sagrautas. Pēckara gados ēku gruvešus nolīdzināja, visu apbēra ar zemes slāni un iestādīja apstādījumus – tā tapa Pionieru laukums, jauna pilsētvides telpa ar pavisam citu funkciju.
1950.gada 6.novembrī šeit svinīgi atklāja pieminekli Josifam Staļinam, un laukums kļuva par jaunu ideoloģisku dominanti pilsētvidē. Tā laikā avīze “Cēsu Stars” vēsta, ka pieminekļa atklāšanas dienā “pa Cēsu ielām uz monumenta atklāšanas vietu dodas darbaļaužu kolonas”, un pēc oficiālajām runām “gar Staļina monumentu braši aizsoļo pilsētas darbaļaužu un skolu jaunatnes kolonas”. Pieminekļa autors bija tēlnieka Sergejs Merkurovs, autors lielai daļai padomju savienībā uzstādītajiem Ļeņina un Staļina piminekļiem (tostarp trīs lielākajām Ļeņina statujām – vienai Erevānā un divām Maskavā). Staļina piemineklis te atradās līdz 1962.gadam, kad, līdz ar Staļina kulta nosodīšanu padomju savienībā, tas tika noņemts.
Padomju gados, līdz Ļeņina pieminekļ uzstādīšanai, laukums pildīja svarīgu ideoloģisku funkciju – te notika ikgadējās darbaļaužu demonstrācijas un dažādi propagandas pasākumi. Blakus Rīgas ielas 36. namam padomju varas gados bija ierīkota arī Darbaļaužu goda plāksne, no kuras līdz mūsdienām saglabājusies vienīgi siena. Gar Lielās Katrīnas ielu bija izveidoti dažādi apstādījumi.
Mūsdienās laukums piedzīvo nenoteiktības periodu – tā attīstību jau daudzu gadu garumā apgrūtina īpašumtiesību jautājums, jo visa skvēra zeme ir sadalīta vairāk nekā desmit īpašumos. Gadu gaitā ir parādījušās dažādas būvniecības ieceres, piemēram, dzīvojamās mājas celtniecība Lielās Katrīnas ielas pusē vai Hesburger ēstuves būvniecība blakus Rīgas ielas 36. namam, taču neviena no šīm idejām nav īstenojusies.
Apraksta izveidē izmantoti materiāli no:
Cēsu vēstures muzeja un Centrālās bibliotēkas krājumiem
Latvijas nacionālā arhīva kino materiāliem