ENG
Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca ir kā aizraujošs vēstures stāsts akmenī, kas sevī apvieno divu dažādu konfesiju un kultūru mantojumu. Tās sākums meklējams tālajā 14. gadsimtā, kad Livonijas ordenis nolēma celt īpašu baznīcu ārpilsētas latviešu vajadzībām – Sv. Katrīnas baznīcu. Šī pirmā īsti latviskā baznīca Cēsīs kalpoja kā nozīmīgs garīgais centrs, kur dievkalpojumi notika latviešu valodā.
Sv. Katrīnas baznīcas mūri pieredzēja dramatiskus vēstures pagriezienus – tā izdzīvoja cauri reformācijai, kad no katoļu baznīcas kļuva par luterāņu dievnamu, pretreformācijas laikā kļuva par vienīgo patvērumu luterāņiem, pārcieta Jāņa Briesmīgā postošo uzbrukumu 1577. gadā un Ziemeļu kara šausmas. Tomēr 1713. gadā kara postījumi bija tik smagi, ka baznīca pamazām pārvērtās drupās, kaut gan vēl 1787. gada pilsētas plānos tā joprojām bija atzīmēta.
1842. gadā šajā vēsturiski bagātajā vietā sākas jauns stāsts. Cēsu pils īpašnieks, senators Kārlis fon Zīverss, apprecot krievieti un vēloties iegūt Pēterburgas galma labvēlību, nolemj būvēt jaunu – pareizticīgo baznīcu. Celtniecībai tika piesaistīti iespaidīgi līdzekļi – 75 000 rubļu, ko ziedoja gan imperators Nikolajs I un viņa dēls – nākamais imperators Aleksandrs II, gan citas augstdzimušas personas.
1843. gada 6. augustā iesvētītā baznīca ir arhitektoniski īpaša – tā apvieno bizantiešu un senkrievu arhitektūras elementus, radot unikālu eklektikas stila piemēru. Dolomīta sienās iebūvētie divpadsmit pusapaļie arkveida logi harmoniski sasaucas ar senkrievu arhitektūrai raksturīgajām zakomarām, bet virs baznīcas lepni slejas iespaidīgi sīpolveida kupoli. Pat baznīcas trotuārs glabā vēstures noslēpumu – tas veidots no senās Sv. Katrīnas baznīcas būvmateriāliem.
Baznīcas iekštelpas rotā izcilā igauņu mākslinieka Johana Kēlera gleznojumi, par kuriem viņš saņēma zelta diplomu. Pirms Pirmā pasaules kara baznīcas ikonostass lepojās ar imperatora ģimenes un slavenu Krievijas dzimtu – Kutuzovu, Barklaju de Tolli, Šeremetjevu – dāvinātām ikonām.
Mūsdienās baznīca turpina kalpot savai draudzei, saglabājot gan vēsturisko interjeru ar oriģinālo mākslinieciski veidoto ikonostasu, gan vairākas īpaši godātas ikonas. Tās apkārtnē joprojām atrodas fon Zīversu dzimtas kapuvietas ar marmora kapakmeņiem, kas liecina par baznīcas ciešo saikni ar Cēsu vēsturiskajām dzimtām.
Šī svētnīca ir unikāls piemērs tam, kā vienā celtnē var savīties dažādu kultūru, konfesiju un laikmetu pavedieni, veidojot neatkārtojamu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļu.
Avots:
Līga Lansberga, Projekts “Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas”