Cēsu viesnīcas “Tērvete” stāsts aizsākās ar vērienīgu ieceri – 1939. gadā plānoto moteli Rietumeiropas autotūristiem, kas būtu uzņēmis 1940. gada Helsinku olimpisko spēļu apmeklētājus. Arhitekta H. Vilmaņa projektētā un M. Hartmaņa būvfirmas celtā ēka tika iecerēta kā moderns viesmīlības komplekss, kura izbūvei paredzēja 170 000 latu.
1939. gada februārī izvēlētajā vietā Uzvaras bulvārī jau septembrī svinīgi tika ielikts pamatakmens, un oktobra vidū ēka jau bija izaugusi līdz pēdējā stāva sienām. Impozantā celtne tika projektēta ar skatu uz 15. maija parku, paredzot plašu terasi, kas diemžēl sākotnēji palika nerealizēta satiksmes ceļa dēļ.
Kaut arī kara apstākļi izmainīja sākotnējos plānus, ēka tika pabeigta, un 1941. gada 1. janvārī viesnīca “Tērvete” vēra durvis apmeklētājiem. Tā piedāvāja ne tikai 15 viesu istabas otrajā stāvā, bet arī kafejnīcu ar deju grīdu, plašu terasi, restorānu un konferenču telpas pirmajā stāvā. Ēkas pagraba stāvā tika ierīkotas sešas garāžas, pretgāzu patvertne un saimniecības telpas.
Viesnīcas attīstības stāsts turpinājās 1963. gadā, kad tika izstrādāti plāni jaunam, vērienīgam paplašinājumam. Arhitekta V. Laka vadībā tika projektēta jauna, vairākstāvu viesnīcas ēka, kas kopā ar esošo “Tērvetes” ēku veidotu vienotu ansambli Uzvaras laukumā, kopumā nodrošinot 200 vietas viesiem. Jaunajā ēkā tika plānotas dažāda izmēra istabas, kā arī grāmatu veikals pirmajā stāvā.
Avots:
Līga Lansberga, Projekts “Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas”