ENG
Harmonijas nams, viena no vecākajām mūra ēkām Cēsīs un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, lepni slejas Rožu laukuma malā līdzās Sv. Jāņa baznīcai. Celtā 18. gadsimta pirmajā pusē kā dzīvojamā māja, ēka ieguva īpašu nozīmi 1789. gadā, kad to par 1800 Alberta dālderiem iegādājās kultūras biedrība “Harmonija”, kļūstot par Cēsu kultūras dzīves sirdi gandrīz pusotru gadsimtu.
Nama fasāde, kas restaurēta 1987. gadā, atklāj 18. un 19. gadsimta mijas krāšņo arhitektūras mantojumu – polihromo krāsojumu ar aklajiem logiem, baltiem rustiem un izsmalcināto starpdzegas joslu starp stāviem. Šī ēka glabā neskaitāmus stāstus par elegantām ballēm un kultūras norisēm, kad te pulcējās vietējie vācu muižnieki, ārsti, advokāti un ierēdņi. Viesnīcas Baltischer Hof augstākie viesi šeit baudīja greznus vakarus tā sauktajā “Musengesellschaft” – augstākās vācu sabiedrības saietu namā.
Harmonijas nama vēsturiskā nozīme turpināja augt 20. gadsimta sākumā, kad te tika izvietots viens no pirmajiem Cēsu kinoteātriem un “Dzimtenes pētītāju biedrības” muzejs ar izciliem arheoloģiskiem atradumiem no Cēsu apkārtnes. Īpašu vietu Latvijas kultūras vēsturē šim namam piešķir fakts, ka 1879. gadā te dzimis izcilais latviešu operas pamatlicējs, komponists un profesors Alfrēds Kalniņš, kura piemiņu šodien godina 1979. gadā uzstādītā M. Baltiņas un J. Martinsona darinātā piemiņas plāksne.
Avots:
Līga Lansberga, Projekts “Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas”
Agita Salmiņa, Projekts “Vecpilsētas māju stāsti”