Zeklera muiža ir viens no Cēsu vēsturiskajiem objektiem ar bagātu un krāsainu pagātni, kura nosaukums cauri gadsimtiem saglabājies nemainīgs. Muižas stāsts aizsākās 16. gadsimtā, kad tā ieguva savu nosaukumu no bārddziņa Zeklera dzimtas uzvārda. Kā vēsta vēstures avoti, pirmās ziņas par Zeklera zemēm minētas 1537. gada 18. maijā lēņa grāmatā, kad namnieks Hanss Straks par 20 markām pārdeva Livonijas ordeņa mestra ķirurgam Zigismundam Zeklernam (Sigismund Secklern) Cēsu pilsētas daļu — namnieku dārzus Sv. Katrīnas vārtu priekšā.
Būtiski pieminēt, ka tolaik bārddziņi nebija vienkārši matu griezēji — viņi veica arī vienkāršas ķirurģiskas operācijas. Tā, piemēram, 1629. gadā Uksenšerna muižas algu sarakstā minēts, ka Cēsu bārddzinim par šādiem pienākumiem maksāti 66 valstsdālderi un 60 ēres gada algas — ievērojama summa tajos laikos!
Muižas nozīme pieauga 1561. gadā, kad Zigismunds Zeklers (Sigismund Seckler) no Livonijas ordeņa mestra Gotharda Ketlera saņēma kā lēni četrus ciemus Āraišu vakā par to, ka bija mestram aizdevis naudu. Viņa dēls — ķirurgs Heinrihs Zeklers (Henricus Seckler) — 1581. gadā saņēma apstiprinājumu no Polijas–Lietuvas karaļa Stefana Batorija par viņam piederošajiem īpašumiem, tostarp dzimtnamu Cēsu pilsētā un trīs zemesgabaliem ar dārziem pie pilsētas, kas jau tolaik tika saukti par Zeklera muižu.
17. gadsimtā Cēsu kartēs Zeklera muižas zemes bija iezīmētas aiz Rīgas vārtiem, pusceļā līdz Jurģu muižai (tagadējā Gaujas iela 18, 20), kā arī zemju gabals Lauciņos (starp tagadējām J. Poruka, Priekuļu un Palmu ielām). Īpašumam bija vairāki saimnieki, taču interesanti, ka nosaukums “Zeklera muiža” saglabājās līdz pat Agrārajai reformai 1920. gadā — apliecinot tā dziļo nospiedumu Cēsu kultūrvēsturē.
18. gadsimta vidū Zeklera muiža veidoja kopīpašumu ar Kalnamuižu. Tiek uzskatīts, ka, kamēr Kalnamuižas pamata nodarbošanās un ieņēmumu avots bija lauksaimniecība, Zeklera muižas ieņēmumus veidoja zemju izīrēšana un kaļķa ieguve. 1782. gadā Zeklera muiža kopā ar Kalnamuižu tika pārdota par iespaidīgu summu — 20 000 Alberta dālderiem.
19. gadsimta gaitā muiža vairākkārt mainīja īpašniekus gan pārdošanas, gan ieķīlāšanas ceļā. Īpaši strauja īpašnieku maiņa notika 19. gadsimta vidū, kad muiža pārgāja no rokas rokā caur vairākām aristokrātu dzimtām.
Pēc 1900. gada, kad Teodors Voldemārs Zīlmans iegādājās Zeklera muižas zemes Lauciņos, viņš uzcēla dzīvojamo māju un saimniecības ēkas, pats ar ģimeni apmetās muižā un pārstāvēja muižas policiju. Mūsdienās Zeklera muižas vēsturisko teritoriju daļēji aizņem Cēsu tipogrāfija, kuras pagalma koki ir bijušā Zeklera muižas parka liecinieki, bet Palejas ielas apbūve tapusi uz šai muižai piederošās zemes.
Apraksta izveidē izmantoti materiāli no:
Ilma Zālīte, Mg. hist. un Cēsu Rotary kluba projekta “Apkārtgājiens gar Cēsu muižām”
Cēsu pils muzeja un Cēsu Centrālās bibliotēkas krājumiem
