Vaļņu ielā 21 atrodamā celtne ar sarkano ķieģeļu fasādi, baltajām logu apmalēm un tornīti glabā unikālu stāstu par vienu no pirmajām privātajām sanatorijām Vidzemē. 1902. gadā celtā ēka ir medicīnas doktora Augusta Smilgas dzīves darbs – moderna ārstniecības iestāde, kas savā laikā varēja lepoties ar progresīvām ārstniecības metodēm un aprīkojumu.
Dr. Smilga, kurš izglītību bija ieguvis Tērbatas Universitātē, 1902. gadā īstenoja savu vīziju par jauna tipa ārstniecības iestādi, kas tika aprīkota ar centrālapkuri un elektrisko apgaismojumu – tolaik īpaši modernu aprīkojumu. Sanatorijā tika piedāvātas dažādas novatoriskas ārstniecības procedūras – no elektriskajām gaismas peldēm līdz sausajai sviedrēšanai, no ogļskābajām vannām līdz saules un gaisa peldēm. Īpaši iekārtotajā dārzā pacienti varēja nodarboties ar vingrošanu un sauļošanos.
Pēc Dr. Smilgas pēkšņās aiziešanas mūžībā 1922. gadā ēka piedzīvoja nozīmīgas pārmaiņas. 1927. gadā viņa atraitne Alise Smilga iznomāja telpas Cēsu piensaimnieku sabiedrībai, kas sešus gadus vēlāk, 1933. gadā, namu iegādājās savā īpašumā. Gandrīz astoņdesmit gadus, līdz pat 2003. gadam, ēkas telpās darbojās pienotava, kļūstot par nozīmīgu Cēsu piensaimniecības centra daļu. Vairākas cēsnieku paaudzes šo namu pazina tieši kā pienotavu, un tā kļuva par vienu no pilsētas industriālā mantojuma simboliem.
2010. gadā ēka vēl saglabāja savu arhitektonisko un kultūrvēsturisko vērtību, un eksperti to rekomendēja iekļaut valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Šis nams ir spilgta liecība gan par 20. gadsimta sākuma progresīvās medicīnas attīstību Latvijas mazpilsētā, gan par vēlāko rūpniecības uzplaukumu. Kā rakstīja tā laika prese – “ar šo iestādi Dr. A. Smilgas kungs uzstādījis Cēsīs pieminekli, ar kuru arī lielākas pilsētas varētu lepoties.”
Avots:
Dace Cepurīte, Mg. hist., pētījums “Cēsnieks un viņa nams”
Līga Lansberga, projekts “Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas”
