Kītera muižiņa

Kītera muižiņas izcilākais pārstāvis bija Justīns Ludvigs Aleksandrs fon Kīters – vācbaltiešu ķirurgs un ginekologs, kurš kļuva par Krievijas ķirurģiskās ginekoloģijas pamatlicēju un 1868. gadā pirmais Krievijā aprakstīja brūču listerizācijas metodi.

Vietējie iedzīvotāji, nespējot izrunāt viena no vēlāko īpašnieku uzvārdu “Fovelīns”, pārvērta to par “Fugelingu”, un ar laiku muižiņas zemes sāka dēvēt par “Pubuliņu zemēm” – spilgts piemērs tam, kā valodas grūtības rada jaunus vietvārdus.

Fakti

  • 1771.gads: Zemes platību pie Lenču ceļa, sauktu arī par Ķilķena vai Stēdmes zemēm, no ģildes vecākā Ģertrūdes Elizabetes Bandavas kundzes iegūst Johans Ludvigs Hervagens.
  • 1797.gads: Johans Ludvigs Hervagens pārdod muižiņu rātskungam Zamuelam Ludvigam fon Kīteram par 525 Alberta dālderiem; no šī laika īpašums iegūst nosaukumu “Kītera muižiņa”.
  • 1829.gads: Pēc Zamuela Ludviga fon Kītera nāves īpašumu manto viņa dēls Johans Ludvigs Aleksandrs fon Kīters, Rīgas-Cēsu Ekonomijas komisārs.
  • 1844.gads: Muižiņu no fon Kīteru dzimtas nopērk Cēsu zemes mērnieks Johans Fovelīns par 2500 sudraba rubļiem.
  • 1868.gads: Justīns Ludvigs Aleksandrs fon Kīters pirmais Krievijā apraksta brūču listerizācijas metodi.
  • 1869.gads: Kīteru dzimta tiek ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
  • 1871.gads: Livonijas bruņniecības revidents Voldemārs Masings uzzīmē Luiziānas karti.
  • 20.gs. sākums: Muižiņa jau tiek saukta par “Luiziānu”.
  • 1908.gads: Cēsu kartē Kītera muižiņa jau ir nosaukta kā Fugelinga zemes, kazarmu ēka jau ir uzcelta.
  • 1913.gads: Iznāk Gvido fon Zērvalda pētījums, kurā Kītera muižiņa-Luiziāna tiek pieminēta kā savdabīgs un interesants 18. gs. koka arhitektūras piemērs.
  • 1936.gads: Tūrisma izdevumā “Cēsis-Vidzemes sirds” Kārlis Dzirkalis raksta par namiņu, ko agrāk apdzīvojis literāts Kīters un nosaucis par “Luzianna”.
  • Pēc 1945.gada: Pēc II pasaules kara no muižiņas kompleksa paliek tikai viena ēka, kura tiek izmantota kā daudzdzīvokļu māja.
  • Mūsdienās ēka ir pilnībā pārbūvēta un kalpo kā dzīvojamā māja.
Adrese

Lenču iela 25

Kītera muižiņa, ko vietējie dēvēja arī par “Luiziānu”, ir viens no saistošākajiem 18. gadsimta koka arhitektūras piemēriem, kas atradās Vienības gatves un Lenču ielas sazarojumā. Šī ēka iemieso Cēsu pilsētas aristokrātiskās vēstures stāstus, sākot no tās iegādes 18. gadsimta beigās līdz pat mūsdienām.

Muižiņas zemēm laika gaitā bijuši dažādi nosaukumi – Ķilķena vai Stēdmes zemes, vēlāk Fugelinga vai Pubuliņu zemes, jo vietējie iedzīvotāji nespēja izrunāt vārdu “Fovelīns” un pārvērta to par vieglāk izrunājamo “Fugelingu”. Tas liecina par valodu un kultūru sajaukšanos, kas raksturīga Vidzemes reģionam, kur dažādu tautību pārstāvji – latvieši, vācieši un krievi – dzīvojuši līdzās gadsimtiem ilgi.

Īpašums ieguva nosaukumu “Kītera muižiņa” 1797. gadā, kad to iegādājās rātskungs Zamuels Ludvigs fon Kīters. Viņa dzimta atstāja neizdzēšamas pēdas ne tikai Cēsu, bet arī Krievijas impērijas vēsturē. Interesanti, ka katrā paaudzē dzimtai bija vismaz viens izcils pārstāvis, kura vārds iemūžināts vēstures annālēs – no ekonomijas komisāra līdz pat medicīnas zinātniekam, kas ieviesa modernās ķirurģijas metodes 19. gadsimta Krievijā.

Ēkas arhitektūra bija tikpat daudzveidīga kā tās vēsture – ar rokoko stila elementiem otrajā stāvā, īpatnējām durvīm un kāpnēm no dažādiem laikmetiem. Šāda arhitektūras elementu dažādība, iespējams, bija īpašnieku mēģinājums uzsvērt savu sociālo statusu – pavisam cilvēciska vēlme izcelties, kas nav sveša arī mūsdienu namīpašniekiem.

Lai gan muižiņa ir piedzīvojusi dažādus likteņa pavērsienus – īpašnieku maiņas, nosaukumu transformācijas un pat kara postījumus –, tā ir izdzīvojusi līdz mūsdienām kā viens no klusajiem lieciniekiem Cēsu bagātajai vēsturei. Pēc Otrā pasaules kara no muižiņas kompleksa saglabājusies vien viena ēka, kas pārtapusi par daudzdzīvokļu māju, tādējādi turpinot kalpot cēsniekiem, kaut arī daudz pieticīgākā statusā nekā tās ziedu laikos.

Apraksta izveidē izmantoti materiāli no:
Ilma Zālīte, Mg. hist. un Cēsu Rotary kluba projekta “Apkārtgājiens gar Cēsu muižām”
Cēsu pils muzeja un Cēsu Centrālās bibliotēkas krājumiem.

Categories: , Tag: