Rīgas ielas 55. numurā, krāšņā dārza ieskāvumā, slejas eleganta koka ēka – bijusī Zirņu kalna muižiņa jeb Villa Sirnenhof. Lai arī nosaukumā figurē vārds “muižiņa”, patiesībā šo 18. gadsimtā celto celtni precīzāk būtu dēvēt par vasaras māju jeb villu. Tās pirmie īpašnieki bija slavenā Kampenhauzenu (von Campenhausen) dzimta, kuras saknes Livonijas teritorijā sniedzas vairāku gadsimtu senā pagātnē.
Zirņu kalna muižiņa īpašu atpazīstamību guvusi, pateicoties saistībai ar izcilo Krievijas impērijas kara ministru, feldmaršalu Ernestu Magnusu Augustu, firstu Barklaju de Tolli (1798–1871). 19. gadsimta sākumā viņš šeit kādu laiku uzturējās, un šī vieta tautā ieguva nosaukumu – “Barklaja de Tolli vasarnīca”. Likteņa ceļi Barklaju de Tolli saveda kopā ar Johana Kristofa barona fon Kampenhauzena vecāko meitu Leokādiju, ar kuru viņš 1824. gadā svinēja kāzas.
Ernesta Magnusa Augusta tēvs bija slavenais Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (1761–1818), kura vadītā “izdedzinātās zemes” taktika bija izšķiroša 1812. gada Tēvijas karā pret Napoleonu. Šķiet, ka vecākais Barklajs savam dēlam bija lūkojis arī piemērotu dzīvesvietu, jo 1817. gadā viņš iegādājās Stalbes muižu netālu no Cēsīm – tieši šajā apkārtnē jaunais firsts sastapa savu nākamo sievu.
1920. gadā veiktajos zemes uzmērījumos Zirņu muižiņa bija Dubinskas muižas sastāvdaļa un aizņēma 1,97 pūrvietas. Īpašuma teritorijā atradās trīs ēkas, kā arī augļu un sakņu dārzs, un to norobežoja Zirņu, Dubinskas un Rīgas ielas.
Mūsdienās šī vēsturiskā koka ēka ir privātīpašums, kas joprojām glabā senus stāstus par Cēsu saikni ar Eiropas aristokrātijas dzimtām.
Apraksta izveidē izmantoti materiāli no:
Ilma Zālīte, Mg. hist. un Cēsu Rotary kluba projekta “Apkārtgājiens gar Cēsu muižām”
Cēsu pils muzeja un Cēsu Centrālās bibliotēkas krājumiem.
