ENG
Cēsu pievārtē slejas Kalna muiža – vēsturisks īpašums ar daudziem nosaukumiem un vēl krāsaināku pagātni. Zināma arī kā Bergenhof, Kallenhof, Kalnenhof vai Kalnamoise, šī vieta glabā noslēpumus, kas sniedzas līdz pat līvu laikiem. 1688. gada zemes mērnieka Johana Heinriha Kelča zīmētajā kartē muižas teritorija atzīmēta kā “Kalnamoise”, liecinot par iespējamo līvu klātbūtni šajā apvidū.
Muižas oficiālā vēsture aizsākās 1561. gadā, kad pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers to izlēņoja Reinholdam II Fītinghofam. Tomēr jau trīs gadus vēlāk muiža nonāca Bartolomeja Patkula īpašumā kopā ar 17 sētām, kas agrāk piederēja Āraišu vai Vībēnu pagastam. Interesanti, ka paralēli pastāv arī cits stāsts par muižas sākumu – tajā pašā 1561. gadā Mārtiņa dienā Sigismunds Seklerns no tā paša mestra Ketlera saņēma četrus ciematus Āraišu vakā. Iespējams, šeit mēs redzam, kā divu muižu – Kalna un Zeklera – likteņi savijušies jau no pašiem pirmsākumiem.
17. gadsimta vidū muižu ieguva Cēsu pilsonis Vilhelms Šlejers, kura dzimta to pārvaldīja gandrīz gadsimtu. 1782. gadā Kalna muiža kopā ar Zeklera muižu par iespaidīgiem 20 000 Alberta dālderiem nonāca Sigismunda Ādama fon Volfa īpašumā. Turpmākajos gados muiža vairākkārt mainīja saimniekus, līdz 1902. gadā to iegādājās Dienvidvidzemes lauksaimniecības un kooperatīvā sabiedrība.
18. gadsimta sākumā Kalna muiža kļuva par īstu lauksaimniecības zinātnes centru, kur ierīkoti testa lauki mēslojuma pārbaudei, notika šķirnes liellopu, zirgu un mājputnu audzēšana. Muižas komplekss iemieso 20. gadsimta muižu celtniecības tradīcijas – divu stāvu mūra pils ar 14 istabām un romantisko parku, kas atspoguļo pagātnes laikmeta vēsmas.
Pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas muiža izdzīvoja agrārās reformas laikus un netika sadalīta.
Padomju gados Kalna muižā atradās Cēsu 1. vidusskolas kopmītnes, vēlāk dažādas iestādes, tostarp “Agroprojekts”, “TERMOPLAST” un Latvijas Autotransporta biedrības Vidzemes reģionālā filiāle.
Apraksta izveidē izmantoti materiāli no:
Ilma Zālīte, Mg. hist., un Cēsu Rotary kluba projekta “Apkārtgājiens gar Cēsu muižām”,
Cēsu pils muzeja un Cēsu Centrālās bibliotēkas krājumiem.