Kalna muiža

Muižas teritorijā atradās arī villa “Wildpark”, kuras īpašnieks bija Kārlis fon Petersens – ārsts, kurš pēc ilggadējas prakses Rūjienā strādāja par Cēsu pilsētas ārstu.
1939. gada 29. jūlijā Kalna muižā tika turpināta Ziemeļlatvijas 2. eskadrona formēšana. Šī vienība cīnījās par Latvijas neatkarības nosargāšanu, un augusta sākumā tās sastāvā bija jau 6 virsnieki un 118 jātnieki, taču tikai 11 zirgi.

Fakti

  • 1561.gads: Kalna muižu Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers izlēņo Reinholdam II Fītinghofam
  • 1564.gads: Reinholds II Fītinghofs pārdod muižu Bartolomejam Patkulam
  • 1640.gads: Par muižas īpašnieku kļūst Cēsu pilsonis Vilhelms Šlejers
  • 1688.gads: Zemes mērnieks Johans Heinrihs Kelčs zīmē karti, kurā muižas teritorija atzīmēta kā “Kalnamoise”
  • 1782.gads: Johans Vilhelms fon Bornemans pārdod muižu Sigismundam Ādamam IV fon Volfam
  • 1795.gads: Muiža tiek ieķīlāta Antonam Kristianam Hīlsenam
  • 1819.gads: Muižu pārņem Hermanis Frīdrihs Hīlzens
  • 1837.gads: Īpašumu iegūst Johans Jozefs Gothards Oto fon Rūtenbergs-Orgīss
  • 1847.gads: Kalna muižu pievieno Cēsu pilsētai
  • 1867.gads: Muiža nonāk Johana Teodora Appinga īpašumā
  • 1902.gads: Kalnamuižu iegādājas Dienvidvidzemes lauksaimniecības un kooperatīvā sabiedrība
  • 1906.gads: Par muižas pārvaldnieku kļūst lauksaimnieks Gustavs Kārlis Dāvids Rozenflanzers
  • 1939.gads: Muižā tiek formēta Ziemeļlatvijas 2. eskadrona
  • 1940.gads: Muižā tiek izvietoti sarkanarmieši
  • Padomju okupācijas laikā muižā darbojas Cēsu 1.vidusskolas kopmītnes, vēlāk citas iestādes
  • Mūsdienās ēka ir neapdzīvota
Adrese

Kalnamuižas iela 1

Cēsu pievārtē slejas Kalna muiža – vēsturisks īpašums ar daudziem nosaukumiem un vēl krāsaināku pagātni. Zināma arī kā Bergenhof, Kallenhof, Kalnenhof vai Kalnamoise, šī vieta glabā noslēpumus, kas sniedzas līdz pat līvu laikiem. 1688. gada zemes mērnieka Johana Heinriha Kelča zīmētajā kartē muižas teritorija atzīmēta kā “Kalnamoise”, liecinot par iespējamo līvu klātbūtni šajā apvidū.

Muižas oficiālā vēsture aizsākās 1561. gadā, kad pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers to izlēņoja Reinholdam II Fītinghofam. Tomēr jau trīs gadus vēlāk muiža nonāca Bartolomeja Patkula īpašumā kopā ar 17 sētām, kas agrāk piederēja Āraišu vai Vībēnu pagastam. Interesanti, ka paralēli pastāv arī cits stāsts par muižas sākumu – tajā pašā 1561. gadā Mārtiņa dienā Sigismunds Seklerns no tā paša mestra Ketlera saņēma četrus ciematus Āraišu vakā. Iespējams, šeit mēs redzam, kā divu muižu – Kalna un Zeklera – likteņi savijušies jau no pašiem pirmsākumiem.
17. gadsimta vidū muižu ieguva Cēsu pilsonis Vilhelms Šlejers, kura dzimta to pārvaldīja gandrīz gadsimtu. 1782. gadā Kalna muiža kopā ar Zeklera muižu par iespaidīgiem 20 000 Alberta dālderiem nonāca Sigismunda Ādama fon Volfa īpašumā. Turpmākajos gados muiža vairākkārt mainīja saimniekus, līdz 1902. gadā to iegādājās Dienvidvidzemes lauksaimniecības un kooperatīvā sabiedrība.
18. gadsimta sākumā Kalna muiža kļuva par īstu lauksaimniecības zinātnes centru, kur ierīkoti testa lauki mēslojuma pārbaudei, notika šķirnes liellopu, zirgu un mājputnu audzēšana. Muižas komplekss iemieso 20. gadsimta muižu celtniecības tradīcijas – divu stāvu mūra pils ar 14 istabām un romantisko parku, kas atspoguļo pagātnes laikmeta vēsmas.

Pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas muiža izdzīvoja agrārās reformas laikus un netika sadalīta.

Padomju gados Kalna muižā atradās Cēsu 1. vidusskolas kopmītnes, vēlāk dažādas iestādes, tostarp “Agroprojekts”, “TERMOPLAST” un Latvijas Autotransporta biedrības Vidzemes reģionālā filiāle.

Apraksta izveidē izmantoti materiāli no:
Ilma Zālīte, Mg. hist., un Cēsu Rotary kluba projekta “Apkārtgājiens gar Cēsu muižām”,
Cēsu pils muzeja un Cēsu Centrālās bibliotēkas krājumiem.

Categories: , Tags: ,