ENG
Šis vēsturiskais nams, kas atrodas Lielajā Katrīnas ielā 19, glabā sevī bagātīgu stāstu par Cēsu amatnieku dzīvi un pilsētas attīstību. Celts 19. gadsimta sākumā, tas sākotnēji bijis vienkārša, neliela vienstāva mājiņa, bet laika gaitā izaudzis par ievērojamu ēku. Nama pamatiem izmantoti dolomīta akmeņi no pilsētas mūra, kas atradies tepat netālu pie Katrīnas vārtiem – tā ir kā simboliska saikne ar pilsētas vēsturisko aizsardzības sistēmu.
Nams ieguvis savu nosaukumu no baznīcas galdnieka Vilhelma Ferdinanda Bīdenrota, kurš to iegādājās 1845. gadā. Meistara Bīdenrota slavenākais veikums ir iespaidīgais Cēsu Sv. Jāņa baznīcas altāris, kas tapis 1858. gadā un par kuru viņš saņēmis ievērojamu atlīdzību – 2400 sudraba rubļus. Augot meistara rocībai un ģimenei kļūstot kuplākai, 1867. gadā viņš piebūvēja vēl vienu ēkas daļu, izveidojot neparastās formas namu, kur iekšējās sienas veidotas no divu atsevišķu māju ārsienām.
Interesanti, ka pirms nama uzcelšanas šajā vietā bijis augļu dārzs, kas piederējis cepurniekam Johanam Ādamam Drallam. Šis fakts atgādina, ka Lielā Katrīnas iela, kas kādreiz bijusi viena no galvenajām Cēsu pilsētiņas ielām, ir piedzīvojusi dažādus attīstības posmus – no augļu dārziem līdz amatnieku mājām.
Avots:
Kristīne Timermane-Malēja, Projekts “Vecpilsētas māju stāsti”