Rīgas iela ir vēsturiski nozīmīga Cēsu pilsētas artērija, kuras apbūve atspoguļo pilsētas attīstību gadsimtu gaitā. Šī iela savulaik bija galvenā tirdzniecības un sabiedriskās dzīves ass, kas savienoja pilsētas centru ar ceļu uz Rīgu. Sākotnēji pilsētas daļu no Raunas vārtiem līdz Tirgus (Rožu) laukumam sauca par Raunas-Rīgas ielu, bet aiz laukuma jau bija Rīgas iela. Viduslaikos iebraucot Cēsīs, ceļotājam nācās šķērsot pilsētas aizsargmūra vārtus – Raunas vārtus, par kuru iespaidīgumu liecina saglabājusies tautas teika: “Tev tik liela mute kā Raunas vārti.”
Rīgas ielas apbūvē savijušies dažādi arhitektūras stili – no klasicisma un eklektisma līdz jūgendstilam. Te redzami gan vienkārši koka namiņi, gan iespaidīgi mūra nami, stateniskais jūgendstils un smalki izkopti fasāžu dekori. Ielas namos darbojās veikali, darbnīcas, kafejnīcas un dzīvokļi, kas kopā veidoja rosīgu pilsētas dzīvi. Īpaši aktīva tirdzniecība Rīgas ielā izvērsās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē, kad namīpašnieki bieži bija paši tirgotāji vai amatnieki.
Diemžēl daļa vēsturiskās apbūves gājusi bojā Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gada septembra aviācijas uzlidojumi iznīcināja vairākas ēkas. Taču daudzi nami saglabājušies vai tikuši atjaunoti, ļaujot mūsdienu cēsniekiem un pilsētas viesiem joprojām baudīt ielas vēsturisko auru.
Avots:
Dace Cepurīte, Mg. hist., Pētījums “Cēsnieks un viņa nams”