Cēsu uzvaras piemineklis

Piemineklis ir viens no pirmajiem Brīvības cīņu pieminekļiem Latvijā. Tā atjaunošanā nozīmīgu atbalstu sniedza Igaunijas valdība, dāvinot 200 000 Igaunijas kronu būvniecības materiāliem.

Fakti

  • 1924.gada 22. jūnijs: Svinīga pieminekļa pamatakmens ielikšana.
  • 1924.gada 16. novembris: Pieminekļa atklāšana, piedaloties Valsts prezidentam Jānim Čakstem.
  • 1951.gada 25. marts: Padomju okupācijas režīms naktī uzspridzina un nojauc pieminekli.
  • 1980.gads: Latvijas Tautas fronte un Vides Aizsardzības kluba Cēsu nodaļa uzsāk ziedojumu vākšanu pieminekļa atjaunošanai.
  • 1997.gads: Cēsu rajona padomes deputāti pieņem lēmumu par pieminekļa atjaunošanu un piešķir 20 000 latu būvdarbu uzsākšanai.
    Igaunijas Republikas valdība dāvina 200 000 Igaunijas kronu pieminekļa atjaunošanai, par ko tiek iegādāts Sāmsalas dolomīts.
  • 1998.gada 22. jūnijs: Cēsu kauju 79. gadadienā tiek ielikts atjaunojamā pieminekļa pamatakmens.
  • 1998.gada 15. novembris: Atjaunotā pieminekļa svinīgā atklāšana, piedaloties Igaunijas Republikas parlamenta vadītājam un Latvijas Republikas prezidentam.
Adrese

Vienības laukums

Cēsu centrā, Vienības laukumā, slejas majestātisks 17 metrus augsts piemineklis – viens no pirmajiem Latvijas Brīvības cīņu piemiņai veltītajiem monumentiem valstī. Tā pamatideja – “cīņu liesmās aust brīvības saule” – iemiesota elegantās ģeometriskās formās.

Pieminekļa stāsts ir tikpat dramatisks kā Latvijas vēsture. Sākotnēji, 1924. gadā, to veidoja ievērojamais arhitekts P. Kundziņš no Allažu šūnakmens. Obeliska pamatu rotāja bronzas uzraksts “No zobena saule lēca” un gadskaitļi “1919–1920”, bet virsotnē mirdzēja zelta lode – brīvās Latvijas saules simbols. Svinīgajā atklāšanā 1924. gada 16. novembrī piedalījās Valsts prezidents Jānis Čakste.

Padomju okupācijas vara 1951. gada 25. marta naktī pieminekli uzspridzināja. Taču tautas atmiņā tas turpināja dzīvot, un 1980. gadu beigās sākās centieni to atjaunot. 1998. gadā, pateicoties Igaunijas valdības atbalstam un Sāmsalas dolomīta izmantošanai, piemineklis tika atjaunots tā vēsturiskajā vietā.

Avots:
Līga Lansberga, Projekts “Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas”