Zīversa īres nams

Grāfa Emanuela Zīversa 1888. gadā celtā sarkanā ķieģeļa ēka Cēsīs bija moderna savam laikam – ar greznu tirgotavu, krogu un dzīvokļiem. 1913. gadā šeit ierīkoja bankas seifu ar īpašiem sienu un grīdas nostiprinājumiem. Nama vēsture atspoguļo pilsētas dzīves ritmu – tajā darbojās pasta kantoris, tējnīca, fotodarbnīcas un dažādi veikali, līdz 1944. gadā to nacionalizēja padomju vara.

Fakti

  • 1873.gads: Grāfs Emanuels Zīverss iegūst divus gruntsgabalus pie Tirgus laukuma.
  • 1888.gads: Jānis Meņģelis uzbūvē trīsstāvu sarkano ķieģeļu namu.
  • 1902.gads: Grāfs E. Zīverss novēl īpašumu mazdēlam Aleksandram.
  • 1913.gads: Ēkā iekārtojas Jurjevas Bankas Cēsu nodaļa, ierīko speciālu seifa telpu.
  • 1917.gads: Īpašumu nopērk Jurjevas (Tartu) banka par 80000 rubļiem.
    Atļauj Johannai Ādamsonei atvērt tējnīcu.
  • 1921.gads: Īpašumu iegūst Krenica ģimene.
  • 1927.gads: telpas izirē M. Skundriķa drēbnieka darbnīca.
  • 1930-1931.gadi: Darbojs A. Vizlas fotodarbnīca.
  • 1932-1937. gadi: Darbojas V. Galviņa grāmatu tirgotava, E. Bankina kurpnieka darbnīca, K. Ābelītes adīšanas darbnīca, E. Ozola frizētava.
  • 1937.gads: Pilsētas elektrotehniskais veikals rīko elektrisko aparātu izstādi.
  • 1938.gads: L. Vaksmane atver ķīmisko tīrītavu.
  • 1944.gads: Nams tiek nacionalizēts
  • 1999.gads: Izvreidota Latvijas Universitātes Cēsu filiāle
Adrese

Lielā Katrīnas iela 2

Staltais sarkano ķieģeļu nams Lielajā Katrīnas ielā 2 ir viens no spilgtākajiem 19. gadsimta beigu arhitektūras pieminekļiem Cēsu pilsētas centrā. Tā celtniecības stāsts sākas 1873. gadā, kad grāfs Emanuels Zīverss (1817–1909) mērķtiecīgi iegūst divus blakus esošus zemesgabalus pie Tirgus laukuma – vienu no ģenerāļa atraitnes par 3500 rubļiem, otru nomā no pilsētas par 5 rubļiem gadā un vēlāk izpērk par 100 rubļiem.
1888. gadā pazīstamais cēsinieks, būvuzņēmējs Jānis Meņģelis uzceļ trīsstāvu īres namu ar modernu plānojumu un plašu pielietojumu. Kā vēstī laikraksts “Balss”, ēkā tiek piedāvāts “grezns tirgotavas lokals” ar divām istabām un pagrabu, krogs ar iebraukšanas iespējām, kā arī dažāda izmēra dzīvokļi – gan ģimenēm, gan vientuļniekiem.

Nams piedzīvo vairākus vēsturiskus pagriezienus. Līdz 1906. gadam šeit darbojas pasta kantoris, bet 1917. gadā tiek atvērta tējnīca. 1913. gadā pirmā stāva telpās iekārtojas Jurjevas (Tērbatas) Bankas Cēsu nodaļa, kurai tiek veikti nozīmīgi pārbūves darbi – izbūvē modernu seifu ar pastiprinātām sienām un grīdām, kā arī ievieš elektrību.
1917. gadā, Pirmā pasaules kara un revolūcijas ietekmē, īpašumu par 80 000 rubļiem iegādājas Jurjevas banka. 1921. gadā to iegūst ebreju izcelsmes Krenica ģimene, un 20.–30. gados nams kļūst par aktīvu pilsētas komercdarbības centru. Tajā darbojas drēbnieku darbnīca (M. Skundriķis), fotodarbnīcas (A. Vizla, V. Skrastiņš), elektrotehniskais veikals, grāmatnīca (V. Galviņš), adīšanas darbnīca (K. Ābelīte), frizētava (E. Ozols) un citi uzņēmumi.

Lielās depresijas laikā daudzi uzņēmumi cieš zaudējumus, par ko liecina laikraksta “Cēsu Avīze” ziņas par slēgtiem veikaliem. Tomēr nama dzīve turpinās – 1938. gadā tajā atveras L. Vaksmanes ķīmiskā tīrītava un spodrgludinātava.
1944. gadā, līdz ar padomju okupāciju, īpašums tiek nacionalizēts, pārtraucot Krenica ģimenes īpašumtiesības. Šodien nams joprojām stāv kā klusējošs liecinieks Cēsu dinamiskajai vēsturei – vieta, kur savijušies dažādi laikmeti, stāsti un cilvēki.

Avoti:
Dace Cepurīte, Mg. hist., pētījums “Cēsnieks un viņa nams”
Līga Lansberga, projekts “Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas”